5 piektdienas
Es šaubos par acīmredzamo, ticu brīnumiem
 

No slāpēm mirstu pie strauta.
Smejos caur asarām un strādāju spēlējoties.
Lai kur arī nedotos, visur ir manas mājas,
Svešums man - pati tuvākā pasaule.
Es zinu visu, es nezinu neko.
No cilvēkiem man saprotamākais tas,
Kurš gulbi pār vārnu sauc.
Es šaubos par acīmredzamo, ticu brīnumiem.
Mani pieņem visi, no visurienes padzīts tieku.
 


 

Kategorija: Sajūtas | Skatīts: 740 | Pievienoja: egro | Atslēgvārdi: Sajūtas | Reitings: 5.0/1
Komentāri: 0