Kaķi ļoti skumst, kad paliek vieni paši mājās. Lai laiks paietu ātrāk, viņi uzreiz liekas gulēt. Viņi guļ uz saimnieka drēbēm, jo tās smaržo pēc kaut kā pazīstama. Un, droši vien, sapņos redz mūs. Pēc tam pamostas no durvju slēdzenes krakšķiem, skrien uz priekšnamu, skaļi ņaudot,  glaužas pie tavām kājām, it kā sakot mums - ''beidzot tu atgriezies, neatstāj vairs mani vienu''.