Rīts smaržo pēc ķimenēm, timiāna, āboliem ar kanēli un žāvētiem ķiršiem ... Bet aiz loga lietus izgāž savus svina krājumus pār jumtiem.

 Vairs tikai divi soļi atlikuši līdz oktobrim, un ir laiks gatavot otas, lai iemūžinātu dzelteno lapu ūdenskritumus - šo rudens mirāžu. TEV. Kaut kur tur, kur trokšņainās pilsētas, Tu, kā parasti, samiegojusies un nosalusi ej, laipojot starp aizsalušajām peļķēm. Un paiet mēneši. Dienas. Gadi. Es protu gaidīt un slīcināt skumjas, nesaņemot ne zvanus, ne zīmes ...

- Es esmu atnācis. Es tik ļoti skumstu pēc TEVIS. Uzvāri man, lūdzu, zaļo tēju!