Šorīt klusu krīt sniegs,
Dāvājot kokiem baltas mežģīņu šalles,
Un paslēpjot kupenās skumjas.
Šorīt klusu krīt sniegs,
Riņķojot virs pilsētas
Atver sirdis labajam, cerībai un ticībai.